Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra vēsture sākas neatkarīgās Latvijas Republikas laikā 1921. gadā, kad bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem atvēra divas klases Rīgas 25. pamatskolā Brīvības ielā 100. No šīm klasēm 1923. gadā izveidoja patstāvīgu mācību iestādi – Rīgas pilsētas 2. īpatnējo pamatskolu, kas sākumā atradās Tērbatas ielā 15/17.Rīgas pilsēta skolai īrēja sešas klašu telpas un bibliotēku no Centrālās uguns apdrošināšanas biedrības. Šajās telpās skola atradās līdz pat 1932. gadam.
Tā bija pirmā skola bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem Latvijā. 1932./1933. mācību gadā Rīgas 2. īpatnējā pamatskola pārcēlās telpām Antonijas ielā 13, mācības notika divās maiņās no rīta mācījās latviešu, bet vakarā krievu bērni.
Skolas priekšnieks bija Pēteris Vīksniņš. Pieciem skolotājiem bija defektīvo bērnu skolotāja cenzs. Skolēnu uzturam izlietoja pašvaldības paredzētos līdzekļus, kā arī daļēji par to maksāja vecāki. Viena skolēna uzturēšanai caurmērā gadā izlietoja 365 latus. Bērnus pārbaudīja un rekomendēja nosūtīt mācīties speciālajā skolā Rīgas pilsētas Psihotehnikas un arodizvēles institūts.
Skolā mācījās bērni no 8 -17 gadiem, katram bērnam bija sagatavota mācību viela atbilstoši viņa attīstības līmenim. Īpatnējās pamatskolas mācību programma atbilda parastās četrklasīgās pamatskolas kursam, ko audzēkņi apguva septiņos-astoņos mācību gados. Rīgas 2. īpatnējā pamatskolā klases audzinātājs savā klasē mācīja visus pamatpriekšmetus no pirmās līdz izlaiduma klasei. Mācību stundas ilga 35 – 40 minūtes, starpbrīži 10-15 minūtes. Padomju okupācijas laikā skola tika nosaukta par Rīgas 104. skolu. Skolā padomju varas laikā radikāli tika mainīts viss mācīšanas un audzināšanas saturs. No visiem mācību plāniem tika svītrota reliģijas un dzimtenes mācība. Mācību plānā iekļāva krievu valodu. Skolā 1941. gadā bija tikai latviešu plūsma no 1.līdz 4. klasei un divas 6. klases ar 90 skolēniem, kurus mācīja 8 skolotāji.
Skolas ēka neatbilda skolas vajadzībām, nebija pat kanalizācijas, trūka klašu telpas u. c. Remonta laikā skolu pārcēla uz pilsētas 45. pamatskolas telpām Miera ielā 62, kur skolēni mācījās otrajā maiņā, pēc tam mācības atsākās jaunās telpās Mēness (Debesbraukšanas) ielā 4. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941./ 42 mācību gadā skola savu darbību atsāka tikai 16. oktobrī. Bieži mācības tika pārtrauktas. Skolas direktors bija Pēteris Vīnups. 1941. gada novembrī – decembrī skola neilgu laiku atradās Ģertrūdes ielā 27, bijušās Rīgas 92. skolas telpās. 1941. gada decembrī skolu pārcēla uz nacionalizētu namu Ādolfa Hitlera ielā 60/66, jo iepriekšējās telpas aizņēma drošības policija. 1942. gada janvārī skolā mācījās 81 skolēns, no kuriem 53 bija zēni un 28 meitenes. Skolēni skolā varēja uzturēties no plkst. 8.50 līdz 17.25. Bērniem bija paredzētas bezmaksas brokastis un pusdienas. Vācu okupācijas laikā skolā obligāts mācību priekšmets bija vācu valoda. Svešvalodu mācīja gan tikai vecākajās klasēs (5. – 7. kl.). Skolai bija labi iekārtotas darbnīcas, kabineti un bibliotēka. Skolā viss tika uzskaitīts un reglamentēts. Šajā nolūkā pastāvēja “Dienas gaitas grāmata”, kurā sīki un pedantiski viss tika pierakstīts. Sākoties atkārtotai padomju okupācijai 1944. gada oktobrī, Rīgas pilsētas 2. īpatnējai pamatskolai atdeva ēku Bruņinieku ielā 10. Skola tika pārdēvēta par Rīgas 53. Īpatnējo pamatskolu. No 1947./48. mācību gadā līdz šai dienai skola atrodas Ģertrūdes ielā 18, un 1951. gadā tā tiek pārdēvēta par Rīgas 1. palīgskolu. Skolā strādāja radoši skolotāji. J. Kuzmina, un I. Mekše sarakstījušas vairākas mācību grāmatas, F. Dēliņš iekārtoja kartonāžas darbnīcu un skolēnus sāka apmācīt grāmatu labošanā, skolotāji piedalījās pedagoģiskajos lasījumos un zinātniski praktiskajās konferencēs. Kopš neatkarības atgūšanas skolā notiek mācības A, B un C līmenī – bērniem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem. 1995. gadā tika atvērtas arodapmācības klases, 2001. gadā tika atvērta arī pirmā darba iemaņu klase bērniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem. Skolu sauca Rīgas 1. speciālā internātpamatskola. Skolu vadījuši direktori – Pēteris Vīksniņš, Pēteris Vīnups, Georgs Jegorovs, Pēteris Cīrulis, Irma Kuduma, Elizabete Salma, Rita Treile, Dzidra Leiterte, Uldis Lasis, Laila Lapiņa (pašreizējā direktore) 2007. gada nogalē skola tika pilnībā renovēta. Daudzi skolas skolotāji ir pazīstami visā republikā. Ilggadējais skolas vēstures skolotājs Jāzeps Kravals un kādreizējais direktora vietnieks ir sarakstījis grāmatu par Latvijas speciālo skolu vēsturi „Latvijas speciālās skolas” (1997). No 1952. gada skolā strādā matemātikas skolotājs Paulis Lore, viņš vada speciālo skolu matemātikas skolotāju metodisko apvienību, viņš veidoja arī matemātikas programmu speciālajām skolām. Ilggadējā skolas skolotāja un kādreizējā direktora vietniece Genovefa Apšeniece 2005.gadā saņēma Rīgas pilsētas pašvaldības balvu ,,Zelta pildspalva”, kuru piešķir labākajiem skolotājiem. Ar balvu ,,Zelta pildspalva” 2010. gadā apbalvota arī bijusī skolas angļu valodas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā Indra Vilne. Aija Meijere, Ingrīda Brutāne, Laila Lapiņa un Ainārs Skangalis ir Rīgas interešu un sporta izglītības nominācijas laureāti. Skolas skolotāji organizē speciālo skolu sacensības peldēšanā un datorzinībās, basketbolā un izteiksmīgās runas lasīšanā.
Skolas pedagogi gūst pieredzi citās valstīs piedaloties ,,Comenius’’ un Leonardo da Vinči Eiropas projektos. IZM 2007. gada balvu par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē un bērnu, jauniešu vai pieaugušo izglītošanā saņem skolas direktore Laila Lapiņa. 2011./2012. mācību gadā skolu vada direktore Laila Lapiņa, skolā mācās 162 skolēni un strādā 56 skolotāji, skolā ir psihologs un sociālais pedagogs. Skolā tiek realizētas licenzētas divas speciālās pamatizglītības programmas (kods 21015811; 21015911), un profesionālās pamatizglītības programmas – grāmatu labotājs (kods 2254501) un mājkalpotājs (kods 2281401), skolā ir darba iemaņu klases.
Skolā darbojas interešu izglītības pulciņi: vokālais ansamblis ,,Ģertrūde”, koris, rotaļu pulciņš, tautas deju kolektīvs ,,Solītis”, teātra pulciņš, peldēšanas pulciņš ,,Delfīns”, rokdarbu pulciņš, deju grupa , kokapstrādes pulciņš ,,Priede”, skolēnu līdzpārvalde, vizuālās mākslas pulciņš ,,Kleksis”. Skolēni piedalījās speciālajā peldēšanas olimpiādē Monako, Romā un Palma de Maljorkā, un Itālijā. Piedalās skolēnu Dziesmu un deju svētkos.
Skolas skolēni apmeklē koncertus, izstādes, uzstājas koncertos un piedalās izstādēs kopā ar saviem vienaudžiem no citām vispārizglītojošām skolām.
Skolai ir emblēma, ko veidoja skolotāja Iluta Apsīte.
Skolai ir himna, kuras mūzikas autore ir skolotāja Daina Cukura-Akmene.
Skolas himna
Es tavu maizi ēdu,
un dzeru no tava trauka,
Es aizmirstu savu bēdu,
Bez baiļu nāk rudens auka.
No tavas rokas rodu,
Es savas dzīves sparu,
Lai ņemu ko vai dodu,
Tik tavu prātu daru.
Kad tavu darbu redzu,
Un tavā solī eju,
Es jaunas ugunis dedzu,
Un gūstu jaunu seju.
