Interešu izglītība

Skolā tiek īstenotas skolotāju izstrādātas interešu izglītības programmas:

– teātra pulciņš ,,Jāņtārpiņš’’,

– koris,

– ritma mūzikas grupa,

– deju grupa ,,Solītis’’,

– peldēšanas pulciņš,

– vizuālās mākslas pulciņš ,,Kleksis’’

– datorpulciņš ,,Pelīte’’,

– kokapstrādes pulciņš ,,Priede’’,

– Improvizācijas teātris,

– ansamblis ,,Ģertrūde’’,

– basketbola pulciņš  ,,VEF’’,

– skolēnu pašpārvalde ,,Darbonīši,, ,

– adaptīvais golfs,

– M.Montesori pulciņš,

– keramikas pulciņš,

– ādas plastika,

– sporta spēles.

Interešu izglītības nodarbību laiki 2024./2025.mācību gadā skatīt vairāk

Mūzikai un mākslai ir ievērojama loma cilvēka personības veidošanā. Estētiskā audzināšana un garīgo zināšanu paplašināšana ir svarīgi faktori pilnvērtīga cilvēka audzināšanas darbā.
Ievērojamu vietu skolēnu dzīvē ieņem skolas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Lielu prieku un emocionālu pacēlumu skolēniem sniedz piedalīšanās dažādos skolas un ārpusskolas pasākumos. Ikdienas nodarbībās skolēnos rodas atbildības sajūta par kopīgu darbu kolektīvā, darba nozīmes izpratne, disciplinētība, biedriskums, kā arī ticība saviem spēkiem, kas ir īpaši svarīgs faktors tādiem cilvēkiem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi.

Mūsu skola sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldi organizē:

-Rīgas 1.pamatskolas – attīstības centra  atklāto informātikas konkursu,

-Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra kausa izcīņa basketbolā,

-Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra atklāto izteiksmīgās runas konkursu ,,Mana valoda”.

(video no sacensībām)

Skolotāja Mg. Ieva BINDE vada teātra pulciņu ,,Jāņtārpiņš’’ un pašpārvalde ,,Darbonīši,,

Katram skolēnam ir savi talanti, stiprās un vājās puses. Skolēni ar vidējiem un vidēji smagiem garīgās attīstības traucējumiem spēj un var būt lieliski aktieri un parādīt savus talantus. Nodarbības palīdz veidot atbrīvotu personību, attīsta savu spēju apzināšanos, veido māksliniecisko un estētisko gaumi, veicina interesi par teātri un tā veidošanos.  Izrāžu veidošana dod iespējas katram parādīt un attīstīt savas prasmes- runāt, dziedāt, dejot, uzstāties un iejusties tēlā.
Regulāra dalība nodarbībās ieaudzina patstāvību, neatlaidību, darba mīlestību, pienākuma apziņu, kolektīva izjūtu. Dialogu, sadarbību rezultātā skolēniem uzlabojas saskarsmes prasmes, kas palīdz arī ikdienas dzīvē. Skolēniem patīk iztēloties un iejusties dažādos tēlos, patīk piedalīties un uzstāties.
Darbā tiek izkoptas kustību, sajūtas, uztveres, loģiskā un tēlainā domāšana, kā arī balss un runas attīstības korekcija un stājas korekcija. Tiek sagatavoti muzikāli priekšnesumi ar deju elementiem un dziedāšanu līdzi. Paši palīdzam gatavot tērpus, dekorācijas un rekvizītus.
Skolā iestudētas vairākas izrādes – ,, Īkstīte”, ,, Sprīdītis”, ,, Šveiks”, “ Mežrozīte”, ,, Mazais Princis” , ,,Tistū jeb puisēns ar zaļajiem īkšķīšiem” , ,, Karalis un āksts”, ,,Olu skola”, kuras tiek rādītas skolas un citos pasākumos.
Skolēni piedalijās teātru festivālā ar lugām ,,Olu skola” un ,,Abru taisītājs”.

Aktīvi savstarpēji sadarbojoties līdzpārvaldē iesaistītie skolēni sekmē skolas iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu un nostiprināšanu. Skolēni darbojoties pierāda, ka uzticētos  pienākumus viņi spēj izpildīt. Regulāru sanāksmju apmeklēšana ieaudzina pienākuma apziņu. Līdzdalība pasākumu organizēšanā attīsta pašizpausmes iespējas. Telpu sakārtošana un dekorēšana izkopj spēju novērtēt un izjust skaisto sev apkārt.
Mūsu galvenais uzdevums ir sagatavot skolēnus dzīvei, lai tie spētu rīkoties dažādās situācijās un veidotu savu paštēlu kā sabiedrībai vajadzīgu un svarīgu personību.

Skolotāja Mg. Ieva ALTROFA vada kori un ritma mūzikas grupu

Dziedāšanas skolēniem sagādā prieku. Nereti tieši koris ir vienīgā iespēja bērnam uzstāties publikas priekšā, jo korī tiek uzņemti visi bērni, kuri vēlas dziedāt. Koris šiem skolēniem ir nepieciešams, jo šīs nodarbības veic atveseļojošu funkciju – sekmē ticību saviem spēkiem, veido pozitīvu attieksmi pret sevi un citiem, veicina runas motorikas un muzikalitātes attīstību.Lielākā daļa nodarbību tiek atvēlēta praktiskai muzicēšanai. Lai labāk izprastu uzdoto uzdevumu, skolēnam tiek paskaidrota uzdevuma teorētiskā bāze atbilstoši viņa izpratnes līmenim vieglajā valodā.
Tiek izmantota K.Orfa muzikālās audzināšanas pedagoģiskajās sistēmas elementi, kur galvenā nozīme ir piešķirta ritmam un improvizācijai, kā arī rotaļām un spēlēm.
Vieglākai melodiskā zīmējuma apguvei tiek izmantota krāsu nošu sistēma.
Kā metodiskie palīglīdzekļi tiek izmantota pedagoģijas metodiskā literatūra, gadskārtu ieražu literatūras un nošu krājumi.
Pedagogs izmanto arī ilggadējā darba praksē gūtās savas atziņas par skolēnu ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem iekļaušanu mūzikas kolektīvā.

Skolotāji: Aldis ĀDAMSONS vada deju kolektīvu ,,Solītis’’

Latviešu tautas deju kolektīvs „Solītis” dibināts 2008. gadā.
Nodarbībās tiek apgūti latviešu dejas pamatsoļi, latviešu deju zīmējumi, roku satvērieni un aptvērieni. Ar dejas palīdzību tiek iemācīta savstarpējo attiecību kultūra un cieņa vienam pret otru. Iesildoties liela uzmanība tiek pievērsta muguras vingrinājumiem, jo mugurkauls ir vissvarīgākais cilvēka ķermenī.
Uzstājoties skolā un ārpus skolas, tiek iepazīts latviešu tautas tērps, kā to pareizi uzvilkt, kā godāt. Kolektīvs piedalījies X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2010. gadā.
„Solītis” dalās divās grupās – iesācēju grupa un pamatsastāvs, kuri jau pamatus apguvuši.

Peldēšanas pulciņu vada skolotāja Daiga KALNUPA

Speciālās skolas audzēkņiem ir ierobežotas iespējas nodarboties sporta pulciņos ārpus skolas. Peldēšanas grupā darbojas skolēni ar dažādiem attīstības traucējumiem. Kustību terapija ūdenī labvēlīgi ietekmē bērna gan fizisko, gan garīgo attīstību. Peldēšanas nodarbības bērnus norūda, stabilizē nervu sistēmu, attīsta fiziski, attīsta kustību koordināciju. Uzlabo skolēniem stāju , kā arī sociālās iemaņas. Peldēšanas pulciņa skolēni piedalās dažādās sacensībās. Guvuši labus rezultātus, kas sekmē skolēnu pašapziņu, mērķtiecību, peldētprasmi un fizisko veselību.

Skolotāja Ilze ROMANČUKA un Elza BALČŪNA vada vizuālās mākslas pulciņu ,,Kleksis’’

Nodarbības ir domātas bērniem, kam ir interese un dotības vizuālajā mākslā. Darbs pulciņā notiek atbilstoši bērnu vecumam un sagatavotībai. Pulciņa darbā var piedalīties arī bērni, kam ir grūtības vizuālajā mākslā, bet ir interese un vēlēšanās zīmēt. Vizuālas mākslas nodarbības papildina un izkopj zināšanas un iemaņas, kas iegūtas vizuālas māksla stundās. Nodarbībās tiek veikts skolēnu attīstības nepilnību korekcijas darbs, tiek attīstīta un bagātināta fantāzija un radošā darbība. Darbā tiek izkoptas redzes un kustību sajūtas, uztvere, loģiskā un tēlainā domāšana. Stundās attīsta emocionāli vērtējošu vizuālas pasaules uztveri, sapratni, dod iespēju radoši domāt, strādāt, izteikt savu personīgo attieksmi, izjūtas, vēlmes radošajā darbā.  Nodarbības palīdz veidot bērnu māksliniecisko un estētisko gaumi, veicina interesi par tēlotāja un lietišķo mākslu. Bērnos tiek ieaudzināta darba mīlestība, patstāvība un neatlaidība, celta bērnu pašapziņa, ticība savām spējām un viņu pašvērtība. Strādājot ar bērniem radoši pulciņa nodarbībās bagātinās un attīstās bērnu personība. Pulciņa darbs dod iespēju palīdzēt bērniem integrēties sabiedrībā, piedaloties dažādās izstādēs, konkursos, festivālos. Vizuālās mākslas priekšmets ir viens no estētiskās audzināšanas līdzekļiem, tas sekmē skolēnu vispusīgu attīstību.

Skolotājs Vilnis PRIEDIENS vada datorpulciņu ,,Pelīte’’

Pulciņā darbojas skolēni ar pamatiemaņām darbā ar datoru. Atkarībā no darbu specifikas, veicamie darbi var tikt veikti grupās vai individuāli.
Bērnu iegūtās prasmes strādāt un darboties ar datoru, veicina patstāvīgas personības veidošanos un attīstību, pārliecību par sevi.
Pulciņa veidotie darbi: skolas avīze, digitālais fotoalbums.
Pulciņa dalībnieki ieguvuši godalgotas vietas speciālo skolu datorzinību olimpiādēs.

Skolotājs Gundars OGA vada kokapstrādes pulciņu ,,Priede’’

Savu spēju izteikšana nav iespējama bez attiecīgajām prasmēm un iemaņām. Daudziem bērniem ir liela interese par modelēšanu, konstruēšanu, jaunu tehnikas līdzekļu apgūšanu. Bērnu iegūtās prasmes veicinās patstāvīgas personības veidošanos un attīstību, kas pēc iespējas vairāk bērnos veidos pārliecību par sevi, savu noderību.

Skolotāja Daina CUKURA-AKMENE vada vokālo ansambli ,,Ģertrūde’’

Ansambļa nodarbībās uzdevums attīstīt skolēniem muzikālo dzirdi, izjūtu, balsi, muzikālo atmiņu, uzlabot dikciju, izrunu, izmantot atsevišķas dziesmas kā mūzikas terapijas elementus, nostabilizējot emocijas. Attīstīt un iespēju robežās paplašināt balss diapazonu, kurš, raksturīgi spec. skolu audzēkņiem, ir ļoti šaurs. To var panākt ar dažādu vokālu, ritma, tempa, staccato, legato, dinamisku vingrinājumu un speciālas elpošanas palīdzību (Maskavas konservatorijas profesores A. Streļņikovas elpošanas metode). Lai attīstītu emocijas, notiek dziesmu ilustrēšana ar kustībām. Svarīgs uzdevums ir spējīgāko audzēkņu gatavošana dziedāšanai solo, duetos, trio.
Repertuārs tiek izvēlēts atbilstoši skolā rīkoto pasākumu tematikai. Tiek veidoti priekšnesumi ansamblim un solistiem, sadarbojoties ar citiem skolas mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem. Programma tiek gatavota arī speciālo skolu valsts mēroga pasākumiem.

Skolotāja Agita ANDERSONE un skolotājs Ainārs EIDONS vada basketbola pulciņu ,,VEF’’

Basketbols mūsu valstī kļuvis par skolēnu un jauniešu iecienītu sporta spēli un vienu no populārākajiem sporta veidiem.
Basketbols attīsta motoriku, reakcijas ātrumu, veiklību, izturību, tāpat arī spēku, iniciatīvu un orientēšanās spējas, kā arī kolektīvismu, biedriskumu, saliedētību.
Basketbols disciplinē, saskarsmes ziņā – bērni kļūst atvērtāki un sāk daudz labāk saprasties ar apkārtējiem cilvēkiem. Basketbols ir viens no interesantākajiem sporta veidiem. Viena treniņa vai spēles laikā vairākas reizes iespējams izbaudīt visdažādākās emocijas – no pārdzīvojuma par zaudējumu līdz uzvaras priekam.

Skolotājs Ivars CIŠS vada sporta spēles

Piedaloties kustību rotaļās un spēlēs, skolēns sekmē gan savas fiziskās, gan intelektuālās spējas. Ar rotaļu palīdzību skolēns izzina kultūrvidi, sevi, pasauli, lietas, parādības un sakarības. Rotaļas māca, attīsta, izklaidē un sniedz atpūtu. Rotaļu laikā notiek emociju paušana aktīvā darbībā, sevis kritiska novērtēšana, sadarbība ar citiem dalībniekiem, izejas meklēšana no neparedzētām situācijām, savu kļūdu saskatīšana, lai nevainotu citus savā neveiksmē. Programma ,,sporta spēles,, ir veidota tā, ka sekojošā tekstā termini “sporta spēle” un “rotaļa” jāsaprot kā savstarpēji aizvietojoši, jo izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem rotaļas metode ir būtiska sporta spēļu mērķu sasniegšanā. Piemēram, mācīt florbolu kā spēli attiecīgās grupas bērniem ir komplicēti, taču šīs spēles elementus iekļaujot attīstošās rotaļās, spēles mērķis var tikt sasniegts.

Skolotāja Mg. Lolita RUBENE un Sarmīte ŽURA vada M. Montesori pulciņu

Ievērojamā itāļu ārste, defektoloģe, kā arī psihiatre, psiholoģe un filozofe Marija Montesori (1870-1952) ir izstrādājusi daudzveidīgu didaktisko materiālu, kurš attīsta sensorās sajūtas, domāšanu, uzmanību, atmiņu, gribu, un runu, sīko pirkstu muskulatūru, radošo domāšanu, fantāziju, iztēli un saskarsmes kultūru, atver pasauli no konkrētās uz abstrakto loģiku, caur jūtām un roku darbu.

Montesori sistēmas pamatā likti trīs principi:

• individualitāte,
• brīvība,
• ārējo jūtu veidošana.

Montesori filozofijas un metodikas mērķis ir:

• iepazīstināt bērnus ar apkārtējo pasauli un dabu, caur kuru izjust, uztvert un saprast savas cilvēciskās būtības likumus,
• stimulēt  pašaudzināšanai, pašmācībai, pašattīstībai,
• skolēnam pašam darbojoties jānonāk līdz secinājumam, risinājumam, skaidrojumiem, sakarībām un cēloņiem,
• skolēns jāuzmundrina un jāatbalsta tik ilgi, cik tas viņam ir nepieciešams,
• palīdzība jāsniedz ne par daudz un ne par maz, vadoties pēc moto: “PALĪDZI MAN TO IZDARĪT PAŠAM”.

Skolotāja Mg. Jana BERNADSKA vada adaptīvo golfu

  Golfa spēles pirmssākumi atrodami senajā Romā, kur senajos zīmējumos var atpazīt cilvēkus, kas ar nūju vēluši akmeņiem līdzīgus oļus. Tostarp pirmās atstātās rakstu piezīmes nāk no Nīderlandes (1297. gads), kur spēlētāji izmantoja koka nūjas un koka bumbiņas.Pēdējo 10 gadu laikā, golfa spēli aktīvi pielietoto rehabilitācijas procesā visā pasaulē. Latvijā Adaptīvo golfu izmanto gan pieaugušo gan bērnu rehabilitācijas nolūkos. Golfa aktivitātei ir pozitīva ietekme gan uz fizisko, gan uz psihoemocionālo ķermeņa stāvokli skolēniem ar garīgiem attīstības traucējumiem. Mērķtiecīgi izmantojot golfa aktivitāti tiek strādāts pie: līdzsvara trenēšanas, ķermeņa izprašana un atgriezeniskās saites veidošanas pozas noturēšanā, izturības veicināšanas. Paralēli tiek pilnveidota skolēna ar garīgiem traucējumiem uzvedības stereotipa veidošana, kur māca gan uzvedības etiķeti un cieņu pret grupā esošajiem skolēniem un pieaugušajiem. Veicina arī kognitīvo spēju uzlabošanu, t.sk. skaitīšanu, komunikāciju, uzmanības noturību, koncentrēšanos un vienlaicīgu vairāku darbību veikšanu.

Skolotāja Mg. Laima ZOMMERE vada stila mācības pulciņu

 Sākoties dažādām gadalaika sezonām, mainās arī modes tendences.  Lai izglītojamie varētu sevi veiksmīgi prezentēt sabiedrībā, jāprot veidot atbilstošš ārējais izskats (apģērbs, frizūra, aksesuāri) atbilstoši modes tendencēm un dažādām sadzīves situācijām. Ārējam izskatam, matu sakārtojumam, higiēnai ir liela nozīme, lai radītu labu pirmo iespaidu par sevi un nākotnē veiksmīgi integrētos darba tirgū. Stila un modes mākslas pulciņa mērķis ir pilnveidot izglītojamiem izpratni par to, kas ir estētisks un gaumīgs izskats mūsdienās, kādus matu sakārtojumus veidot atbilstoši tērpam un kādu kosmētiku izvēlēties, lai gaumīgi izveidotu savu ES koptēlu.

Pulciņā “Esi stilīgs” izglītojamie iemācās par modes tendencēm, matu, sejas kopšanu, matu sakārtojumu veidiem, instrumentiem, tehnoloģijām un meikapa uzlikšanu atbilstoši savam vecuma posmam. Izglītojamie izzinās krāsu nozīmi savā ārējā izskatā un iepazīs sava un cita cilvēka vizuālā tēla veidošanās komponentus (apģērbs, aksesuāra salikums, frizūra un meikaps). Izglītojamie praktiski darbojoties ar dažādiem instrumentiem, un materiāliem iemācīsies veidot un izkopt savu individuālo stilu ES, attīstīt savas sociālās kompetences, radoši domāt un prasmi prezentēt savus darba rezultātus. Pulciņa nodarbības veicina harmoniskas, intelektuāli bagātas, radošas aktīvas personības veidošanos. Izglītojamiem būs iespēja radīt labu priekšstatu par sevi un celt savu pašapziņu.

Skolotāja Līva LIEPIŅA vada angļu valodas pulciņu

Angļu valodas nodarbības skolēniem — pusaudžiem paredzētas, ņemot vērā mūsdienu sabiedrības vitāli nepieciešamo vajadzību apgūt saskarsmes prasmi multikulturālā sabiedrībā, kur jāmāk paust pašiem savas nacionālās vērtības, saprast un iepazīt cittautu kultūru. Angļu valoda ir viena no starptautiskās saziņas valodām, iespējams vispopulārākā, tāpēc tās pamati apgūstami katram.

Izstrādātā mācību programma aptver trīs tēmu blokus. Tā ļauj apgūt elementāras valodas zināšanas — vienkāršākos un nepieciešamākos pamatus, brīvi un radoši komunicēt angļu valodā par ikdienas norisēm.

Skolotāja Elaina BRAZIL-BĒRZIŅA vada improvizācijas teātra nodarbības

Improvizācijas teātra mākslas programma veidota, īpaši ņemot vērā šādus mācību satura un pieejas akcentus teātra mākslā:

• teātra mākslas mācību priekšmets veido un attīsta, lai veidotu  skolēniem izpratni par teātra mākslu kā darbības mākslu.
• Apgūstot specifiskās teātra mākslas prasmes, skolēns veido un attīsta ķermeņa plastikas un mutvārdu runas tehniku, orientēšanos fiziskajā un skaniskajā telpā, sadarbību ar auditoriju un partnerību komunikācijā, kas ir nepieciešama, lai pilnvērtīgi un pārliecinoši demonstrētu savu sniegumu citos mācību priekšmetos, veidotu un attīstītu ikdienas saskarsmi dažādās dzīves situācijās.

Skolotāja Linda STUKULE vada kustību nodarbības

Mērķis ir iemācīt pārvaldīt savu ķermeni, prātu. Uzlabot un nostiprināt fizisko un mentālo labsajūtu. Kontrolēt emocijas, stresu. Attīstīt gribasspēku. Izmantojot fiziskās kustības iepazīties ar savu ķermeni. Apgūt dabīgās elpošanas pamatus. Attīstīt kustību koordināciju, fizisko izturību, lokanību. Iemācīties atbrīvot ķermeni un prātu, atbrīvoties no stresa. Veidot pašpārliecinātību un pašcieņu.

Skolotāja Aina JUŠKEVIČA vada ādas plastikas pulciņu, skolotāja Elita Šmēdiņa vada keramikas pulciņu

Nodarbības ir domātas bērniem, kam ir interese darboties praktiski lietišķās mākslas jomā. Darbs pulciņā notiek atbilstoši bērnu vecumam un sagatavotībai. Pulciņa darbā var piedalīties arī bērni, kam ir grūtības veidošanā, bet ir interese un vēlēšanās darboties. Nodarbības ļauj apgūt jaunas tehnikas radošo darbu realizēšanā. Stundās attīsta emocionāli vērtējošu vizuālas pasaules uztveri, sapratni, dod iespēju radoši domāt, strādāt, izteikt savu personīgo attieksmi, izjūtas, vēlmes radošajā darbā.  Nodarbības palīdz veidot bērnu māksliniecisko un estētisko gaumi, veicina interesi par tēlotāja un lietišķo mākslu. Bērnos tiek ieaudzināta darba mīlestība, patstāvība un neatlaidība, celta bērnu pašapziņa, ticība savām spējām un viņu pašvērtība. Strādājot ar bērniem radoši pulciņa nodarbībās bagātinās un attīstās bērnu personība. Pulciņa darbs dod iespēju palīdzēt bērniem integrēties sabiedrībā, piedaloties dažādās izstādēs, konkursos, festivālos.

________________________________________

Mēs lepojamies!

2023.gads

Mūsu skolēni Speciālās Olipiādes Pasaules Vasaras  spēlēs

No 17.jūnija – 25.jūnijam Vācijas pilsētā Berlīnē norisinājās Speciālās Olipiādes Pasaules Vasaras  spēles. Piedalījās sportisti
no 167 valstīm vairāk kā 10 000 dalībnieku. Mūsu valsts tika pārstāvēta bočia, vieglatlētikas, meiteņu futbola, badmintona, peldēšanas sporta veidos. Kā izteicās olimpieši, tad sacensības organizētas augstā līmenī ar  fantastisku loğistiku un jaunāko tehnoloğiju pielietojumu.  Latvijas izlasi peldēšanā pārstāvēja 3 skolēni no mūsu, Rīgas 1.pamatskolas – attīstības centra. Peldetāju komandu sacensībās vadīja – Laila Lapiņa, skolas direktore, peldēšanas nodarbību trenere. Sacensību rezultāti: Eduarda ieguva 1.vietu – zeltu peldējumā uz muguras, Viktors 3.vietu- bronzu 1500m kraulā,  Ralfs 5.vietu kraulā un stafetes peldējumā iegūta 7.
vieta. Pavisam peldēšanā piedalijās pārstāvji no 49 valstīm.
Paldies treneriem: L.Lapiņai, D.Kalnupai, A.Skangalim par ieguldīto darbu, sportistiem par izturību un neatlaidību! 

2013.gads

2013.gada 14.novembrī, Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē pašvaldība sumināja galvaspilsētas labākos interešu izglītības audzēkņus un pedagogus. Nominācijā ,,Par ieguldījumu interešu izglītībā’’ gada balvu ,,Pumpurs’’ saņēma skolas datorpulciņa ,,Pelīte’’ interešu izglītības skolotājs Vilnis Priediens.

Skolotājs aktīvi skolēnus iesaista skolas organizētajos pasākumos un ārpusskolas sacensībās, projektos. Pamatvērtību velta skolēnu integrācijai sabiedrībā. Savā darbā radoša pieeja, dažādo metodiskās formas mērķa sasniegšanai. Organizē skolēniem interešu izglītības nodarbību ietvaros izbraukumus, tā skolēnus ieinteresējot par tautas vēsturi, kultūru, tradīcijām, kur veidota patriotiskā audzināšana. Skolēni apskata, fotogrāfē, nodarbībās apstrādā fotogrāfijas un katru mēnesi tiek  izveidota skolas avīze, kuru var aplūkot skolēni, vecāki un kolēģi. Skolotājs jauniešus iesaistīja Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ,,Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013.gadam’’ projekta ,,Fotogrāfija jauniešiem. Fotogrāfijas mākslas pieejamība jauniešiem ar speciālām vajadzībām’’ skolēniem apgūt fotomākslu un sasniegt augstus rezultātus. Vilnis Priediens organizē un vada Rīgas 1.speciālās internātpamatskolas atklātās informātikas sacensības. Tā kontaktus veidojot ar citu skolu skolotājiem un veicinot draudzību starp skolēniem.

Skolotājs skolēnus ar ieinteresētību iesaista jāšanas nodarbībās ar zirgiem.
,,Vilnis Priediens ir skolotājs pēc aicinājuma. Tas ir skolotājs, kas iemāca ne tikai savu priekšmetu, bet gan dzīvi kopumā: iemāca palīdzēt, paciesties, pārvarēt un sadarboties. Iemāca mīlēt dzīvi un parāda, ka dzīve ir skaista un pasaule ir draudzīga.’’ Daria Tikhomirova Latvijas Paraolimpiskās komitejas galvenā trenere.

2011. gads

2011.gada 7. decembrī, Rīgas Stradiņa universitātes Aulā Rīgas pašvaldība sumināja galvaspilsētas labākos interešu izglītības audzēkņus un pedagogus, kurus apbalvoja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) direktors Guntis Helmanis, kā arī sabiedrībā zināmas personības – dziedātājs Uģis Roze, režisors Valdis Lūriņš u.c.

Šogad pirmo reizi tika pasniegta nominācija „Debija interešu izglītībā 2011”, kuru saņēma mūsu skolas tautas deju kolektīva „Solītis’’ vadītāja Ineta Dovmane.
Par interešu izglītības skolotāju I.Dovmane strādā kopš 2008.gada 1.septembra. Pateicoties skolotājas iniciatīvai un degsmei skolā tika izveidots tautas deju kolektīvs „Solītis”, sagādāti tautas tērpi dejotājiem.              Skolotāja uzskata, ka skolēniem ieaudzināt nacionālās vērtības var arī ar dejas palīdzību, kas sasaucas ar skolas audzināšanas darba izvirzītajiem uzdevumiem. Redzētais skolas pasākumos sniedz patīkamas emocijas, gandarījumu pedagogiem, skolēniem un vecākiem. Deju kolektīvs aktīvi piedalās skolas un ārpusskolas pasākumos un projektos. Lielu gandarījumu sniedza skolas tautas deju ansambļa ,,Solītis’’ dalība X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

2010. gads

2010. gadā par augstajiem sasniegumiem pedagogi Laila Lapiņa, Ainārs Skangalis, kā arī skolēni Artūrs Ledus un Mārtiņš Lankmanis kļuva par Rīgas interešu un sporta izglītības nominācijas laureātiem.

Skola organizē speciālo skolu sacensības peldēšanā un datorzinībās.

2009. gads

2009. gadā Eiropas Speciālajā Olimpiādē peldēšanā Spānijā ieguva vairākas godalgotas vietas.

Laikā no 14. līdz 18. oktobrim Spānijā, Maljorkas salā, Palmas pilsētā norisinājās Speciālās Olimpiādes Eiropas sacensības peldēšanā. Sacensībās piedalījās vairāk, nekā 380 dalībnieku no visas Eiropas, to skaitā arī Rīgas 1. speciālās internātpamatskolas skolēni: Līga Andersone, Beāte Ozoliņa, Mārtiņš Lapiņš, Artūrs Ledus, Mārtiņš Lankmanis, Jānis Liepiņš, kuri uzrādīja ļoti labus rezultātus.   Artūrs Ledus ieguva 1. vietu 100 m peldējumā brīvajā stilā; Mārtiņš Lankmanis – 2. vietu 100 m peldējumā brasā, 4.    vietu 50 m peldējumā brīvajā stilā; Jānis Liepiņš- 3. vietu 50 m un 100 m peldējumā brīvajā stilā. Droši var teikt, ka mūsu skolas peldētāji šobrīd ir vieni no ātrākajiem Eiropā. Līdz ar skolēniem un viņu vecākiem par gūtajiem panākumiem priecājas arī treneri Laila Lapiņa un Ainārs Skangalis.