Dzejas diena

2016.gada 15. septembrī skolas pagalmā, kur šodien sapulcējušies pedagogi un skolēni, vējš īpaši nerātns: meklē tos – baltajos kreklos un blūzēs, kuri šodien teiks KĀDU VĀRDU… Šodien, skolotāja Ieva Muktupāvela – galvenā dzejas dienu organizētāja – aicinās un iedrošinās ieskandēt, iedimdināt, nodeklamēt dzeju galvaspilsētai Rīgai. Ne vienkārši Rīgai, bet izturīgai, izdarīgai, noderīgai, pirmšķirīgai. Tādai, lūk! Kur Pētergailis modri vēro pilsētas ikdienas ritmu!

Tu nezini, kas ir Pētergailis?! Skat! Tur nāk dāmas zīda tērpos, arī meklē Pētergaili. “Mīļās dāmas! Es nesaprotu, kur ir tas Pētergailis?” Jautrība pieaug ar katru nākamo jautājumu: “Vai tu esi Pētergailis?!”

Nē! Šis cilvēks nav Pētergailis –viņš rūpēsies par to, lai viss labais, ko kopā darām, neaizmirstos. Arī Dzejas dienas.

Aina nomaina ainu.  Kā  gudrs un zinošs gids skolotāja I. Muktupāvela vadīs tikšanos ar sirmo, senatnīgo, pastāstot par dzejnieka A.Čaka un ormaņu laiku,  un mūsdienīgo – motorizēto  Rīgu.

Dzimšanas dienā 15. septembrī nav aizmirsta dzejniece Inese Zandere. Klausāmies 5. klases un 7. klašu skolēnu grupu priekšnesumus ar I. Zanderes dzeju (“Autoskola”, “Neticams notikums”, “Limuzīns”). Īpaši droši skan dzejolis “Rīgas kungi” (runā:….) Dzirdēsim O. Vācieša dzejoļa “Rīga” fragmentus , J. Rokpeļņa dzejoli “Rīdzinieks”. Taču pašā  izskaņā ar ļoti spēcīgu pieteikumu klausāmies  Raiņa dzejoli “Nevienam es Rīgas nedodu”  skolēna  izpildījumā.